Skaties
Iepazīsti cilvēkus ar invaliditāti –
Intervija ar paralimpisko spēļu čempioni Diānu Krūmiņu (bij. Dadzīti), A.Kalnozola romāna “Kalendārs mūs sauc” galveno varoni Oskaru Petroviču, kā arī Anniju Kļaviņu, kura iedvesmo citus ar savu pozitīvismu un mīlestību pret dzīvi.
Kafejnīcā Ogrē strādā cilvēki ar īpašām vajadzībām; priecājas par iespēju būt līdzās citiem
Jau četrus gadus Latvijā darbojas sociālo uzņēmumu likums. Šādi uzņēmumi visvairāk risina darba integrācijas jautājumus, nodrošinot darba vietas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Salīdzinoši neliela interese ir par ēdināšanas uzņēmumiem. Pašlaik ir reģistrēti pieci, viens no tiem Ogrē, kur atkārtotā konkursā komersantam bezatlīdzības lietošanā nodotas atjaunotas kafejnīcas telpas.
Ogrēnietis Edijs pirms gada atgriezās Latvijā, bet vairākus gadus viņš strādāja un mācījās Lielbritānijā. Tur piedzīvoja smagu autoavāriju, kā rezultātā guva mugurkaula traumu, un tagad viņa darba iespējas ir ierobežotas. Bet šobrīd viņš apgūst bārmeņa iemaņas, lai uzsāktu darbu kafejnīcā Ogrē. … Noskaties LTV sižetu šetit.
Arvīds sāsta par to kā tiek galā ar dzīvi
Viens no kampaņas “Cilvēks, nevis diagnoze” vēstnešiem Arvīds Deniss TV3 Ziņu raidījumā “900 sekundes” stāsta par savu patstāvīgo dzīvi, par visu, ar ko tiek galā, neraugoties uz garīga rakstura traucējumiem. Arvīdam ir arī profesija un viņš strādā. Noskaties sižetu šeit.
Dalība sarunu festivālā LAMPA 2021
Noskaties visas Labklājības ministrijas organizētās diskusijas šeit.
Dalība sarunu festivālā LAMPA 2020
LAMPA 2020. gadā Labklājības ministrija un Veselības ministrija kopā ar sadarbības partneri Izglītības un zinātnes ministriju aicināja iesaistīties sarunās, diskusijās, konsultācijās, dialogos sarunu festivāla, lai stāstītu, uzklausītu klātesošos par tēmām, kas ne vienmēr ir vieglas un vienkāršas.
Runājām par veselības, izglītības un darba nozīmi cilvēku ar invaliditāti ceļā uz pilnvērtīgu dzīvi, par sistēmas bērniem un izaicinājumiem, ar kuriem viņiem jāsastopas, uzsākot patstāvīgu dzīvi, kā arī par tādām nozīmīgām, sāpīgām un grūtām tēmām kā pašnāvība un pusaudžu depresija.
Noskaties visas Labklājības ministrijas organizētās diskusijas šeit.
Cilvēks ar invaliditāti – iespēja uzņēmuma attīstībai
Lielākā daļa cilvēku ar invaliditāti spēj strādāt visdažādākajās profesijās un spēj veikt savus darba pienākumus tikpat kvalitatīvi kā citi. Pašreiz ir nodarbināti tikai 38% no darbaspējas vecumā esošiem cilvēkiem ar invaliditāti. Katru gadu NVA organizē subsidētās nodarbinātības pasākumus. Cilvēks ar invaliditāti ir iespēja uzņēmuma attīstībai.
Prasmes, kuras cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem apgūst Sociālās integrācijas valsts aģentūrā
Iespējas. Tu vari!
Atbalsta personas pakalpojums
Atbalsta personas pakalpojums paredzēts pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem. Atbalsta persona sniedz atbalstu dažādās dzīves jomās, piemēram, – naudas plānošanā, darba meklēšanā, veselības aprūpes jautājumos u.c. Vairāk: https://bit.ly/2K85JRv
Interaktīvi video – aplūko pasauli ar Pētera un Dāniela acīm
Šie interaktīvie video ir filmēti ar Pēterim un Dānielam piestiprinātu 360* videokameru. Izmanto kursoru kreisajā augšējā stūrī un vēro pasauli ar Pētera un Dāniela acīm. Uzzini vai mēs tiešām esam tik atšķirīgi? Saskati cilvēku, nevis diagnozi.
Diskusija par cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem pilnvērtīgu iekļaušanos sabiedrībā
Bieži novērojams uzskats, ka cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem ir bīstami sabiedrībai, taču tas neatbilst patiesībai. Neizprotot šo cilvēku spējas un ierobežojumus, pastāv nevēlēšanās pieņemt viņus darbā. Tāpat sastopama neizpratne par atšķirību starp dzīvi ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā un sabiedrībā balstītā sociālā pakalpojumā.
Diskusija par bērnu ar invaliditāti pārejas (pusaudžu) vecumu
Diskusija par izaicinājumiem, ar kuriem jāsastopas vecākiem un skolotājiem, audzinot un skolojot bērnus ar invaliditāti pārejas vecumā. Eksperti stāsta par to, kā mazināt konfliktus, kas rodas, pieaugot bērnam ar invaliditāti, īpaši gadījumos, kad pārejas vecuma uzvedība mēdz būt skaļāka, spilgtāka vai grūtāk kontrolējama.
Diskusija par patstāvīgas vides ietekmi uz bērna attīstību
Diskusijas mērķis ir veicināt izpratni par pastāvīgas vides nodrošināšanas nozīmīgumu bērna attīstībā, spējā veidot ilgstošas un svarīgas attiecības ar aprūpētājiem un emocionālās stabilitātes nodrošināšanā.
Kad mēs skatāmies spogulī, mēs redzam sevi – cilvēku
Kad mēs skatāmies spogulī, mēs taču neredzam savu gastrītu, veģetatīvo distoniju un citas “diagnozes”. Mēs redzam sevi – cilvēku. Kāpēc lai kādam tas būtu citādi?
Sociālais eksperiments. Vai kļūt par labu pavāru varētu traucēt diagnoze vai drīzāk stereotipi?
Vai kļūt par labu pavāru varētu traucēt diagnoze vai drīzāk stereotipi? To centāmies noskaidrot sociālajā eksperimentā, kura dalībnieki sākotnēji nemaz nenojauta, ka gardos ēdienus gatavojuši pavāri ar garīga rakstura traucējumiem. Noskaties video un uzzini, kā klātesošie jutās, to noskaidrojot.
Sižets TV3 raidījumā “900 sekundes”
Apēst gardu pusdienas maltīti un tikai pēc tam uzzināt, ka pavārs ir bijis cilvēks ar garīga rakstura traucējumiem – tieši šādā veidā tika pārbaudīta cilvēku reakcija kampaņas ”Cilvēks, nevis diagnoze” ietvaros.
Raidījumu cikls “Cilvēki // Stāsti”
Kas ir deinstitucionalizācija? Procesa ieviešana, norise un ieguvumi sabiedrībai astoņos raidījumos. Noskaties visus raidījumus šeit.
Diskusija par cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem iekļaušanos sabiedrībā
Ko sevī ietver diagnoze – Garīga rakstura traucējumi? Kādi ir ar to saistītie mīti, stereotipi un aizspriedumi? Kā ar to tikt galā?
Cilvēks, nevis dizangoze ieskats nr.1
10. oktobris ir diena, kad visā pasaulē tiek atzīmēta garīgās veselības diena. Labklājības ministrija šajā zīmīgajā dienā uzsāk sabiedrības informēšanas kampaņu par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (deinstitucionalizācijas atbalstam).
Cilvēks, nevis dizangoze ieskats nr.2
LTV1 Intervija par Zemgales reģiona klātienes informatīvajā pasākumā diskutēto saistībā ar kampaņu “Cilvēks, nevis diagnoze”
Pasākums norisinājās 2018. gada 6. novembrī, un tā mērķis bija informēt par Zemgales reģiona DI (deinstitucionalizācijas) plānu un nodrošināt ekspertu diskusiju par reģiona iedzīvotāju izpratni par cilvēkiem ar GRT (garīga rakstura traucējumi). Uzklausīt ekspertu ierosinājumus cilvēku ar GRT integrēšanai sabiedrībā, ņemot vēra konkrētā reģiona iedzīvotāju viedokļus, izplatītākos stereotipus un mītus, kontekstā ar reģiona specifiku.
LR Labklājības ministrijas Valsts sekretārs Ingus Alliks intervijā “Rīta Panorāma” par kampaņu “Cilvēks, nevis diagnoze.”
Saistībā ar informēšanas kampaņas “Cilvēks, nevis diagnoze!” uzsākšanu LTV raidījums “Rīta Panorāma” iztaujā kampaņas autoru Kārli Krišjāni Rusmani un Labklājības ministrijas valsts sekrentaru Ingu Alliku
Psihiatrs Māris Taube par kampaņu stereotipu mazināšanai cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem “Cilvēks, nevis diagnoze”
LNT raidījumā “900 sekundes” Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra psihiatrs Māris Taube par kampaņu stereotipu mazināšanai par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem “Cilvēks, nevis diagnoze”
Kāpēc ir nepieciešama deinstitucionalizācija?
Ar Eiropas reģionālās attīstības un Eiropas Sociālā fonda palīdzību Latvijā paredzēts uzsākt deinstitucionalizāciju.
Intervija par Deinstitucionalizācijas procesa ietvaros plānoto cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem integrēšanu sabiedrībā
Viena no sabiedrības grupām, uz kuru attieksies apjomīgais projekts, ir arī cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Šo cilvēku saslimšana saistīta ar sabiedrības aizspriedumiem un reāliem protestiem pret ieceri viņus iekļaut sabiedrībā. Tikai retais zina, ka 90 procenti šo cilvēku jau dzīvo un strādā pārējo sabiedrības locekļu vidū. Plašāk – Zanda Ozola-Balode.
Ņinas un Silvijas stāsts par iekļaušanos
Deinstitucionalizācija paredz sabiedrībā iekļaut lielāko daļu cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem, kas patlaban dzīvo slēgtās iestādēs. Latvijas Televīzija šodien viesojās pie divām sievietēm, kuras pavisam nesen uzsākušas daļēji patstāvīgu dzīvi. Cik viegli cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir iekļauties sabiedrībā, atrast darbu un veidot attiecības, par to vairāk stāsta Vita Anstrate.
