Par deinstitucionalizāciju

KAS IR DEINSTITUCIONALIZĀCIJA UN KĀPĒC TĀ NEPIECIEŠAMA?

Garīga rakstura traucējumi (GRT), funkcionālie traucējumi (FT), Eiropas Savienība (ES). Ilgstoša aprūpe (dzīve) institūcijās un deinstitucionalizācija (DI). DI ir iespēja cilvēkiem ar GRT, FT un bērniem, kas spiesti dzīvot ārpusģimenes aprūpē, iekļauties un dzīvot  sabiedrībā.

 

Kāpēc nepieciešama DI?

Līdz 20. gadsimta vidum pakalpojumu sniegšana ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās bija veids, kā sabiedrība rūpējās par cilvēkiem ar GRT. Institūcija nodrošināja sabiedrības neaizsargātāko locekļu ikdienas vajadzības un vienlaikus norobežoja viņus, lai pasargātu līdzcilvēkus no iespējamas agresijas un nereti, lūkojoties no mūsdienu skatupunkta, arī no cilvēku ar GRT atšķirīguma. Tomēr jau 20. gadsimta 50. gados tika radīta virkne medikamentu, kas veiksmīgi mazināja GRT izpausmes. Mūsdienās ir zudusi praktiska nepieciešamība cilvēkus ar GRT nošķirt no sabiedrības, turklāt zināšanas, kas ir pieejamas sabiedrībai, ļauj aiz diagnozes ieraudzīt cilvēku – personību ar savām vēlmēm, vajadzībām un tiesībām. Šo institūciju pastāvēšana paredz cilvēku ar GRT nošķiršanu no sabiedrības, tādejādi viņi ir spiesti dzīvot vienkopus. Institūcijā cilvēkiem ar GRT nav pietiekamas kontroles pār savu dzīvi un lēmumiem, kas viņus ietekmē, turklāt institūcijas noteikumi ir prioritāri pār cilvēka individuālajām vajadzībām.

Kādi ir galvenie institucionalizētas aprūpes trūkumi?

Sociālās aprūpes institūcijās tiek nomāktas personības.  Tām raksturīgs bezpersoniskums un privātuma trūkums. Institūcijās dzīvojošiem cilvēkiem nereti nav nekādu personisko mantu, kas simbolizētu viņu individualitāti, tostarp pat privātā apģērba, bieži dzīves telpa jādala ar citiem cilvēkiem.

Ikdiena ir strikti rutinēta jo ir jāpakļaujas noteiktam režīmam, kas nosaka katras dienas plānu, tostarp – cikos jāceļas un jāiet gulēt, cikos un ko jāēd, kā jāpavada brīvais laiks. Institūcijā cilvēks iegūst pasīvu pacienta/klienta lomu.

Sociālās aprūpes institūcijās dzīvojošiem cilvēkiem bieži nav iespēju iekļauties sabiedrībā – tieši otrādi, veidojas sociāla atsvešinātība starp cilvēkiem ar GRT un pārējiem, jo institūcijā pārsvarā viss tiek organizēts uz vietas – koncerti, kino vakari, radošās vai sporta nodarbības.

Kāpēc institūcijas ir neizdevīgas sabiedrībai?

Izdevumi institucionālai aprūpei un sabiedrībai balstītiem sociālajiem pakalpojumiem ir aptuveni vienādi, tomēr sabiedrībā balstītie sociālie pakalpojumi nodrošina ievērojami labāku cilvēku dzīves kvalitāti, tāpēc ir uzskatāmi par efektīvāku nodokļu maksātāju naudas izlietojumu.  

Institucionālās aprūpes vietā tiek veidoti un piedāvāti daudzveidīgi sabiedrībā balstīti sociālie  pakalpojumi, lai cilvēks, kas līdz šim dzīvojis sociālās aprūpes institūcijā vai varētu tur nonākt nākotnē, nepaliktu bez vajadzīgā atbalsta un nepieciešamajiem pakalpojumiem.

Deinstitucionalizācija Latvijā

ES fondu pasākuma “Deinstitucionalizācija” ietvaros Latvijā tiek veidoti un sniegti sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi cilvēkiem ar GRT. Ar ES fondu atbalstu tiek radīti sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi un tiek nostiprināta sabiedrības izpratne par cilvēku ar GRT cilvēktiesībām.

Piemēram:

  • Pašvaldības veidos grupu dzīvokļus vai grupu mājas, kur cilvēki ar GRT dzīvos pastāvīgi, vienlaikus saņemot nepieciešamo atbalstu, kā arī dienas aprūpes centrus;
  • Cilvēkiem ar GRT, kam nepieciešams periodisks atbalsts, būs pieejama aprūpe mājās vai “atelpas brīža” pakalpojums, lai aizstātu aprūpes procesā ģimenes locekļus;
  • Nodarbinātības prasmju apguvi cilvēkiem ar GRT veicinās izveidotās specializētās darbnīcas,
  • Atbalstu dažādās dzīves situācijās sniegs gan atbalsta grupas, gan dažādu speciālistu konsultācijas.

 

Vidzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas projekts “Vidzeme iekļauj”: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj

 

Zemgales plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas projekts “Atver sirdi Zemgalē”: https://atversirdi.lv/

 

Latgales plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas projekts “Deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošana Latgales reģionā”: https://lpr.gov.lv/lv/regionalie_projekti/di/#.YRd6V4gzY2w

 

Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas projekts “Kurzeme visiem”:   https://www.kurzemesregions.lv/apstiprinati-grozijumi-nr-7-kurzemes-planosanas-regiona-deinstitucionalizacijas-plana/

 

Rīgas plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas projekts: https://rpr.gov.lv/project/deinstitucionalizacija-di/

 

PAR KAMPAŅU

Turpinot dialogu par humānākas un iekļaujošākas vides radīšanu Latvijā, kampaņa “Cilvēks, nevis diagnoze” 2021. gadā akcentē sabiedrības attieksmi pret cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem.

Kampaņa aicina: “Nozīme ir tikai tam, kas mēs esam! Saskati cilvēku, nevis diagnozi!”

Kampaņas aktivitātes sniedz sabiedrībai iespēju satikt cilvēkus ar garīgiem traucējumiem visos Latvijas reģionos, uzzināt daudzus reālus un neizskaistinātus pieredzes stāstus par cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un bērniem, kas palikuši bez savu vecāku gādības.

Aicinām paskatīties ar citām acīm uz tiem cilvēkiem, kurus liela daļa no mums iepriekš esam izlikušies neredzam. Pa īstam, ar sirdi ieraudzīt un sadzirdēt viņus, viņu intereses, sapņus, ieceres un dzīves plānus, jo mēs visi, lai cik dažādi un atšķirīgi būtu, esam viena sabiedrība, visi kopā esam MĒS.

Aicinām cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un bērniem, kas palikuši bez savu vecāku gādības, automātiski neuzlikt zīmogu, kā viņiem trūkst vai ko viņi nevar, bet vispirms – tāpat kā pārējos – saskatīt visu pozitīvo, cilvēcisko, spējas un prasmes. Nozīme ir tikai tam, kas mēs esam! Saskati cilvēku, nevis diagnozi!

Vairāk par kampaņu: “Cilvēki starp mums”

 


Your Europe logo