Viegli Lasīt

Kas ir GRT

Garīga rakstura traucējumi ir psihiski traucējumi vai intelektuālās (garīgās) attīstības traucējumi.

Intelektuālas attīstības traucējumus cilvēkam visbiežāk konstatē jau bērnībā. Ja cilvēkam ir traucēta intelektuālā attīstība, viņam ir grūtāk mācīties un uztvert jauno. Cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem attīstās lēnāk, bet viņu stāvoklis zināmā mērā ir nemainīgs un stabils.

Psihiskie traucējumi ir ļoti dažādi, piemēram, šizofrēnija, depresija, autisms, Dauna sindroms un citi. Tie atšķiras pēc izpausmes, norises un smaguma pakāpes. Liela nozīme ir psihisko traucējumu ārstēšanai.

Garīga rakstura traucējumi ierobežo cilvēka spējas strādāt un aprūpēt sevi, justies labi sabiedrībā. Cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir vajadzīgs atbalsts.

Saņemot atbalstu, cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un strādāt, justies laimīgi un izpaust savus talantus un radošās spējas.

Saņem atbalstu

Lai vieglāk atrastu darbu, cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem vai smagu invaliditāti var apgūt jaunu profesiju vai prasmes.

Ir izstrādātas 5 mācību programmas un 35 prasmju apmācību programmas.

Mācībām var pieteikties cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem un smagu invaliditāti, kuri nemācās vispārējās izglītības iestādē un ir vecāki par 15 gadiem.

Smaga invaliditāte ir cilvēkiem ar I un II invaliditātes grupu.

Mācību laikā cilvēki dzīvo dienesta viesnīcā un saņem trīsreizēju ēdināšanu dienā.

Cilvēki ar smagu invaliditāti no mājām līdz mācību vietai var braukt ar speciālo transportu.

Pēc mācībām cilvēkiem palīdz atrast darbu un iekārtot darba vietu.

Cilvēki ar smagu invaliditāti var mācīties un apgūt piecas profesijas. Programmām ir dažāds mācību ilgums. Pēc mācībām cilvēks iegūst profesiju.

Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem var mācīties un apgūt 35 prasmes. Programmās ir dažāds mācību ilgums – no 1 līdz 4 mēnešiem.

Interesēties par iespēju mācīties SIVA var telefoniski, e-pastā vai personīgi, apmeklējot SIVA.

Lai pieteiktos mācībām, ir jāiesniedz iesniegums, izglītības dokumentu kopijas un jāuzrāda dokumenta oriģināls.

Ir jāiesniedz ģimenes ārsta atzinums, kurā norādīta cilvēka diagnoze vai atzinums par to, ka cilvēks var mācīties.

Cilvēkiem ar smagu invaliditāti ārsta atzinumā jānorāda invaliditātes grupa.

Darba devējiem

Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem var sekmīgi strādāt.

Valsts sniedz atbalstu darba devējiem, lai viņi pieņemtu darbā cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem.

Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem darbavietā var saņemt ergoterapeita, surdotulka un atbalsta personas palīdzību. Šādiem darbiniekiem apmaksā dzīvojamās vietas īri vai dzīvošanu dienesta viesnīcā.

Darba devēji, kas pieņem darbā cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem, var saņemt konsultācijas un finansiālu atbalstu no valsts.

Ir izveidoti vairāki projekti, lai palīdzētu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem apgūt kādu specialitāti un atrast darbu.

Vairāk par projektiem:

http://www.nva.gov.lv/index.php?cid=446&mid=53&txt=4013

http://www.nva.gov.lv/index.php?cid=2&mid=511&txt=4149

http://www.lm.gov.lv/text/3496

Par projektu

KAS IR DEINSTITUCIONALIZĀCIJA?

Agrāk cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem ilgstoši uzturējās sociālās aprūpes iestādēs. Tur tika nodrošinātas šo cilvēku ikdienas vajadzības. Tomēr šajās iestādēs cilvēkiem trūka privātās dzīves, personisko mantu, privātā apģērba, bija jādzīvo kopā ar svešiem cilvēkiem un jāpakļaujas noteiktam režīmam. Turklāt cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem tika norobežoti no pārējās sabiedrības.

Mūsdienās nav vairs nepieciešams cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem nošķirt no sabiedrības, jo ir pieejami medicīniskie pakalpojumi un ir mainījusies sabiedrības izpratne par šiem cilvēkiem. Cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem sabiedrībā uztver kā personību ar savām vēlmēm, vajadzībām un tiesībām.

Lai cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem veiksmīgi iekļautos sabiedrībā, tiek īstenots pasākums “Deinstitucionalizācija”. Tas paredz sniegt pakalpojumus kopumā 2100 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem 115 pašvaldībās Latvijā.

Par konkrētiem pakalpojumiem jāinteresējas savā pašvaldībā.

Par kampaņu

Kampaņa “Cilvēks, nevis diagnoze” notiek, lai palīdzētu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Kampaņas laikā plašāk skaidro, kas ir cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, un stāsta par viņu problēmām.

Kampaņa aicina uztvert cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem kā līdzvērtīgus citiem. Tas palīdzēs cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem iekļauties sabiedrībā.

Bieži uzskata, ka cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem ir bīstami sabiedrībai, taču tā nav patiesība.

Šī kampaņa sniegs plašākas zināšanas par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, lai uztvertu viņus kā līdzvērtīgus cilvēkus.

Padomi saskarsmē

PADOMI, kā sazināties ar CILVĒKIEM, KURIEM IR GARĪGA RAKSTURA traucējumi

Cilvēkiem, kuriem ir psihiski traucējumi, ir svarīga drošības sajūta. Cilvēki baidās par savu fizisko drošību un par to, ka tiks kritizēti, nosodīti, izsmieti, atstumti un nepieņemti.

Saskarsmē ar cilvēku, kuram ir psihiski traucējumi, īpaši svarīgi ir radīt sajūtu, ka mēs viņam nenodarīsim pāri, neapdraudēsim viņu. Svarīgi parādīt, ka mēs pieņemam cilvēku un saprotam viņu.

Cilvēks jūtas drošāk, ja saruna ar viņu notiek viņam saprotamā valodā, draudzīgā balss tonī, izstieptas rokas attālumā.

Svarīgi cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem iedrošināt un uzslavēt. Izturēties pret viņiem mierīgi un saprotoši. Cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem nevajag nosodīt un kritizēt.

Ja nepieciešams, palīdziet cilvēkam ar garīga rakstura traucējumiem noorganizēt vizīti pie speciālista.

Lai arī vairumā gadījumu cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem nav vardarbīgi vai agresīvi, reizēm murgu ideju vai halucināciju iespaidā cilvēks var justies apdraudēts un izturēties agresīvi.

Tādos gadījumos, izvairieties no tieša acu kontakta, runājiet mierīgi, bet skaidri. Nestrīdieties, neprovocējiet, ļaujiet viņam runāt. Izrādiet sapratni un līdzjūtību.

Ja jūtaties apdraudēts, atstājiet telpu.

Akūtas un bīstamas situācijas gadījumā izsauciet neatliekamo medicīnisko palīdzību un ziņojiet, ka cilvēks ir agresīvs.

 

MĪTI UN PATIESĪBAS PAR  NEDZIRDĪGIEM  BĒRNIEM

Mīts:
Nedzirdīgs bērns dzīvo klusumā. Tāpēc nezina daudzas lietas par pasauli.

Patiesība:

Zīmju valoda ir pilnvērtīga valoda. Tā ļauj visu uzzināt un sazināties ar citiem.

 

Mīts:
Ģimenei ir grūti sazināties ar nedzirdīgu  bērnu.

Patiesība:

Zīmju valoda palīdz bērniem un vecākiem sazināties. Vecāki sarunā ar mazu bērnu lieto īsus teikumus, žestus. Vēlāk sazinās ar garākiem teikumiem. Audzināšanā vissvarīgākā ir mīlestība un iecietība pret bērnu.

 

Mīts:

Nedzirdīgajiem bērniem ir īpaši jāmāca zīmju valoda.

Patiesība:

Nedzirdīgie bērni paši var iemācīties zīmju valodu. Bērniem daudz palīdz ģimene.

 

Mīts:

Nedzirdīgie bērni nespēj iemācīties runāt.

Patiesība:

Nedzirdīgie bērni spēj sarunāties. Runāšana ir atkarīga no dzirdes traucējuma smaguma. Bērniem palīdz dzirdes aparāti un palīgierīces.

 

Mīts:

Nedzirdīgs bērns nevar iegūt labu izglītību.

Patiesība:

Nedzirdīgs bērns iemācās arī rakstīt. Rakstu valoda palīdz bērnam mācīties  skolā.

 

Mīts:

Ar nedzirdīgiem bērniem var sazināties tikai ar zīmju valodu.

Patiesība:

Nedzirdīgie bērni lieto zīmju valodu ar citiem nedzirdīgajiem. Bet ar dzirdīgajiem viņi sazinās rakstiski vai runājot.

 

Mīts:

Nedzirdīgajiem ir grūti izpaust prieku vai dusmas.

Patiesība:

Nedzirdīgie izrāda savas jūtas tāpat kā dzirdīgie. Nedzirdīgie prieku vai dusmas izsaka ar sejas izteiksmi un žestiem.

 

 

Mīts:

Nedzirdīgie bērni drošāk jūtas starp nedzirdīgiem vienaudžiem.

Patiesība:

Bērni izvēlas draugus pēc kopīgām interesēm un cilvēka rakstura. Nedzirdīgie bērni draudzējas arī ar dzirdīgajiem bērniem.

 

VĀJREDZĪGI / NEREDZĪGI  BĒRNI

Mīts:

Arī vājredzīgie bērni ir neredzīgi.

Patiesība:

Neredzīgiem un vājredzīgiem bērniem ir bojāta redze. Vājredzīgs bērns nav pilnībā neredzīgs. Spēju redzēt nosaka redzes bojājuma smagums.

 

Mīts:

Neredzīgie bērni neuztver apkārtējo pasauli.

Patiesība:

Vājredzīgiem bērniem ir grūti lasīt un rakstīt. Bet viņi spēj saskatīt gaismu un priekšmetus.

Neredzīgi bērni neredz apkārtējo pasauli. Viņi apkārtni uztver ar dzirdi, ožu, pieskārieniem.

 

Mīts:

Neredzīgie var sazināties tikai ar valodu.

Patiesība:

Neredzīgie un vājredzīgie cilvēki sazinās dažādi. Tas ir atkarīgs no redzes bojājuma smaguma. Viņi izmanto speciālo rakstu (Braila rakstu) vai taustes valodu.

 

 

Mīts:
Ar neredzīgu bērnu jāsarunājas īpašā veidā.

Patiesība:

Ar neredzīgu vai vājredzīgu bērnu ir jāsarunājas tāpat kā ar citiem bērniem. Bet vājredzīgam vai neredzīgam bērnam ir īpaši jāpastāsta par apkārtējo pasauli. Bērnam ir jāpastāsta par svešu sarunas biedru.

 

Mīts:
Vārdu “akls”  bērns var uztvert slikti.

Patiesība:

Pret bērnu ir jāizturas ar cieņu. Tad bērns vārdu “akls” neuztver kā aizvainojumu. Bet labāk teikt “vājredzīgs” vai “neredzīgs”.

 

Mīts:
Neredzīgi bērni nevar mācīties.  

Patiesība:

Mūsdienās bērni var mācīties. Viņi lasa grāmatas īpašā rakstā. Arī dažādas iekārtas palīdz apgūt mācību vielu.

 

Mīts:
Neredzīgiem bērniem ir vajadzīgs palīgs. Viņi nevar veikt ikdienas mājas darbus.

Patiesība:

Neredzīgi cilvēki ikdienā var aprūpēt sevi un veikt mājas darbus. Viņi var mācīties un dzīvot pilnvērtīgi. Bet palīga atbalsts ir ļoti noderīgs.

 

Ko domā jaunieši

Kampaņā “Cilvēks, nevis diagnoze” piedalījās skolu jaunieši no visas Latvijas.
Jaunieši strādāja Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un Rīgas komandā.
Sākumā jaunieši kopīgi izdomāja dažādu projektu idejas.
Projektos jaunieši vēlējās pievērst vietējo iedzīvotāju uzmanību cilvēkiem ar garīga rakstura un citiem funkcionāliem traucējumiem.

Pēc tam jauniešu komandas veselu mēnesi strādāja pie saviem projektiem.
Viņi gribēja mainīt cilvēku attieksmi pret cilvēkiem ar garīga rakstura un citiem funkcionāliem traucējumiem.
 

Maija Cīrule ir Kurzemes komandas dalībniece no Talsu Kristīgās vidusskolas.
Viņa stāsta: “Jaunieši daudz zina un pieņem cilvēkus ar funkcionāliem traucējumiem.
Kā nākamos vajadzētu uzrunāt vecākus cilvēkus.”

Kurzemes komandas projekts uzvarēja.
Lai stāsta jaunieši paši! Video var noskatīties šeit: https://youtu.be/ML54rLwxgyA

Kurzemes komandā piedalījās jaunieši no šādām skolām:
– V. Plūdoņa Kuldīgas vidusskola,
– Talsu Kristīgā vidusskola,
– Draudzīgā aicinājuma Liepājas 5. vidusskola.
Kurzemes komandas video var noskatīties šeit: https://youtu.be/yCIV0idq-iY

Latgales komandas skaidroja jauniešiem par dzirdes traucējumiem.
Jaunieši aicināja nevērtēt cilvēkus pēc viņu diagnozes.

Vidzemes komanda organizēja vebināru “Ne tikai tu, bet ikviens”.
Vebinārā par sevi stāstīja komandas dalībniece Elizabete Šmite un bijusī parabobslejiste Annija Krūmiņa.

Zemgales komanda veidoja projektu par vides pieejamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem Zemgales skolās.
Jaunieši nosūtīja vēstules gandrīz  40 Zemgales skolām.
Viņi aicināja uzlabot vides pieejamību skolās.

Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas skolēns Mārtiņš Stebulis bija uzvarētāju komandas kapteinis. Viņš saka: “Man patīk sauklis “Cilvēks, nevis diagnoze”.

Galvenais ir cilvēks.
Kā būtu, ja visi skatītos tikai uz trūkumiem?
Tas man lika mainīt domas.
Tagad es cenšos pamanīt labās lietas.”