Dalība sarunu festivālā LAMPA 2020

LAMPA 2020. gadā Labklājības ministrija un Veselības ministrija kopā ar sadarbības partneri Izglītības un zinātnes ministriju aicināja iesaistīties sarunās, diskusijās, konsultācijās, dialogos sarunu festivāla, lai stāstītu, uzklausītu klātesošos par tēmām, kas ne vienmēr ir vieglas un vienkāršas.
Runājām par veselības, izglītības un darba nozīmi cilvēku ar invaliditāti ceļā uz pilnvērtīgu dzīvi, par sistēmas bērniem un izaicinājumiem, ar kuriem viņiem jāsastopas, uzsākot patstāvīgu dzīvi, kā arī par tādām nozīmīgām, sāpīgām un grūtām tēmām kā pašnāvība un pusaudžu depresija.

Diskusija “Veselība izglītiba darbs”

Trīs nozaru ministru un psihiatra diskusija par cilvēku ar invaliditāti ceļu uz neatkarīgu un pilnvērtīgu dzīvi, garīgās veselības aprūpi, izglītības un darba iespējām. Sarunas pamata tēmas ir izaicinājumi, ar kuriem ceļā uz izglītību, pieejamu garīgās veselības aprūpi un darba tirgu sastopas cilvēki ar invaliditāti. Sarunas gaitā centīsimies saprast, kāds atbalsts nepieciešams no valsts, no tuviniekiem un arī sabiedrības, lai sekmīgi sasniegtu šos mērķus.

 

Diskusija “Bērns un citādība”

Kā jūtas bērns ģimenē, kurā ir vecāki ar ar īpašām vajadzībām? Kā bērnības pieredze ir ietekmējusi nu jau pieauguša cilvēka dzīvi? Kāda ir cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) ģimenes locekļu divējādā pasaule? Sarunā ar māksliniecisko izteiksmes līdzekļu palīdzību rosināsim “iekāpt otra kurpēs”, pievērsīsim uzmanību bērna izjūtām, sapņiem un cerībām.

 

Diskusija “Pusaudžu depresija — viens no valsts ilgtspējas apdraudējumiem.”

Pasaules veselības organizācija prognozē, ka 2030. gadā depresija būs galvenais slimību izraisītājs un jau tuvākajos gados 15% pusaudžu līdz 18 gadu vecumam būs traucējumi, kas kvalificējami kā depresija. Tā būs lielākais darbnespējas izraisītājs jaunajai paaudzei. Vai skolas, ārsti, darba devēji ir gatavi šiem izaicinājumiem?

 

Diskusija “Pašnāvības Latvijā. Vai/kā es varu palīdzēt samazināt pašnāvību skaitu?”

Latvija ir 2. vietā Eiropas Savienībā jauniešu pašnāvību skaita ziņā, gandrīz katru dienu kāds cilvēks sev atņem dzīvību, un pašnāvībās mēs zaudējam divreiz vairāk cilvēku nekā autosatiksmes negadījumos. Kāpēc cilvēki Latvijā pašnāvību uztver kā izeju no savām problēmām? Kas raksturo pašnāvnieka pasaules uztveri? Pašnāvības iemesli un riska faktori. Ko es varu darīt, ja man ir aizdomas par kāda cilvēka nodomiem veikt pašnāvību?

 

Diskusija “Cilvēku ar invaliditāti privātā dzīve — vai drīkst?”

Diskutējām par tabu tēmu — cilvēku ar invaliditāti tiesībām uz privāto dzīvi, attiecībām, laulībām, mīlestību. Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 23. pants par cieņu pret cilvēka ar invaliditāti dzīvesvietu un ģimeni paredz vienlīdzīgu, nediskriminējošo attieksmi pret cilvēkiem ar invaliditāti viņu ceļā uz privāto dzīvi un attiecībām. Tomēr vēl aizvien sabiedrībā valda daudz mītu un aizspriedumu par šo tēmu, un ne vienmēr cilvēkiem ar invaliditāti ir iespēja izveidot pilnvērtīgu privāto dzīvi, attiecības un dibināt ģimeni.

 

Diskusija “Sistēmas bērni – vai gatavi dzīvei?”

Diskusijā “Sistēmas bērni — vai gatavi dzīvei?” tiek apspriesti izaicinājumi — emocionāli un praktiski, ar kādiem jāsastopas ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, uzsākot patstāvīgu dzīvi.

 

Diskusija “Sistēmas bērni. Kā izkļūt no apburtā loka?”

Kā iespējams lauzt apburto loku — specializēto audžuģimeņu trūkumu un ārpusģimenes aprūpē esošo pusaudžu un bērnu ar invaliditāti stigmu? Abas tēmas apvij mīti un stereotipi, bailes no nezināmā un grūtībām, ar ko varētu saskarties šādas ģimenes.

 

Atpakaļ uz sadaļu “Skaties”