Ko domā jaunieši
Kampaņas “Cilvēks, nevis diagnoze” laikā notika skolēnu ideju hakatons. Piedalījās skolēni no visas Latvijas, Visi tika sadalīti reģionu – Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un Rīgas komandās. Pēc ideju maratona dienas jaunieši veselu mēnesi īstenoja savas idejas – projektus, kuru mērķis bija pievērst savas skolas un vietējo kopienu iedzīvotāju uzmanību attieksmei pret cilvēkiem ar garīga rakstura un citiem funkcionāliem traucējumiem.
Maijas Cīrules, Kurzemes komandas dalībnieces no Talsu Kristīgās vidusskolas atzinums: “Mani vienaudži daudz zina un ir atvērti pret cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, bet tieši vecāki cilvēki varētu būt nākamā mērķauditorija, ko mums vajadzētu uzrunāt.”
Kurzemes plānošanas reģiona komandas paveiktais nodrošināja godpilno uzvaru. Lai stāsta jaunieši paši. Noskaties video!
KURZEME
Kurzemes reģiona komandas, kurā bija pārstāvētas V. Plūdoņa Kuldīgas vidusskola, Talsu Kristīgā vidusskola un Draudzīgā aicinājuma Liepājas 5. vidusskola radītais video šeit:
LATGALE
Latgales reģiona komanda, izmantojot dažādus digitālus risinājumus, skaidroja vienaudžiem, ka cilvēks ir kas vairāk nekā tikai diagnoze, par piemēru ņemot dzirdes funkciju zudumu.
Latgales komandas paveiktā apkopojums šeit: Pasākuma Latgalē «Izprast vienam otru» apkopojums!
VIDZEME
Vidzemes komanda organizēja vebināru “Ne tikai tu, bet ikviens”, kurā ar saviem pieredzes stāstiem drosmīgi dalījās komandas dalībniece Elizabete Šmite un bijusī parabobslejiste Annija Krūmiņa.
Vidzemes komandas prezentācija par paveikto šeit: Vidzemes komandas darbs
ZEMGALE
Zemgales komanda, apzinot vides pieejamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem reģiona skolās, ar vēstules starpniecību aicināja teju 40 Zemgales mācību iestādes meklēt risinājumus.
Zemgales komandas prezentācija par paveikto šeit: Zemgales komandas darbs
Uzvarētāju komandas kapteiņa, V. Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas audzēkņa Mārtiņa Stebuļa atziņa: “Man patīk šis sauklis “Cilvēks, nevis diagnoze”. Un es domāju, ka to vēl vairāk vajag uzsvērt sabiedrībā – galvenais ir cilvēks, nevis diagnoze. Mēs arī pārrunājām, kā būtu, ja visi skatītos tikai uz trūkumiem, nevis uz to, kāds cilvēks tu esi. Tas man lika mainīt skatījumu uz ikvienu – nesaskatīt trūkumus, bet pamanīt labās lietas.”
