VIEGLI LASĪT. VĀJREDZĪGI / NEREDZĪGI BĒRNI
Mīts:
Arī vājredzīgie bērni ir neredzīgi.
Patiesība:
Neredzīgiem un vājredzīgiem bērniem ir bojāta redze. Vājredzīgs bērns nav pilnībā neredzīgs. Spēju redzēt nosaka redzes bojājuma smagums.
Mīts:
Neredzīgie bērni neuztver apkārtējo pasauli.
Patiesība:
Vājredzīgiem bērniem ir grūti lasīt un rakstīt. Bet viņi spēj saskatīt gaismu un priekšmetus.
Neredzīgi bērni neredz apkārtējo pasauli. Viņi apkārtni uztver ar dzirdi, ožu, pieskārieniem.
Mīts:
Neredzīgie var sazināties tikai ar valodu.
Patiesība:
Neredzīgie un vājredzīgie cilvēki sazinās dažādi. Tas ir atkarīgs no redzes bojājuma smaguma. Viņi izmanto speciālo rakstu (Braila rakstu) vai taustes valodu.
Mīts:
Ar neredzīgu bērnu jāsarunājas īpašā veidā.
Patiesība:
Ar neredzīgu vai vājredzīgu bērnu ir jāsarunājas tāpat kā ar citiem bērniem. Bet vājredzīgam vai neredzīgam bērnam ir īpaši jāpastāsta par apkārtējo pasauli. Bērnam ir jāpastāsta par svešu sarunas biedru.
Mīts:
Vārdu “akls” bērns var uztvert slikti.
Patiesība:
Pret bērnu ir jāizturas ar cieņu. Tad bērns vārdu “akls” neuztver kā aizvainojumu. Bet labāk teikt “vājredzīgs” vai “neredzīgs”.
Mīts:
Neredzīgi bērni nevar mācīties.
Patiesība:
Mūsdienās bērni var mācīties. Viņi lasa grāmatas īpašā rakstā. Arī dažādas iekārtas palīdz apgūt mācību vielu.
Mīts:
Neredzīgiem bērniem ir vajadzīgs palīgs. Viņi nevar veikt ikdienas mājas darbus.
Patiesība:
Neredzīgi cilvēki ikdienā var aprūpēt sevi un veikt mājas darbus. Viņi var mācīties un dzīvot pilnvērtīgi. Bet palīga atbalsts ir ļoti noderīgs.
