VIEGLI LASĪT. MĪTI UN PATIESĪBAS PAR NEDZIRDĪGIEM BĒRNIEM

Mīts:
Nedzirdīgs bērns dzīvo klusumā. Tāpēc nezina daudzas lietas par pasauli.

Patiesība:

Zīmju valoda ir pilnvērtīga valoda. Tā ļauj visu uzzināt un sazināties ar citiem.

 

Mīts:
Ģimenei ir grūti sazināties ar nedzirdīgu  bērnu.

Patiesība:

Zīmju valoda palīdz bērniem un vecākiem sazināties. Vecāki sarunā ar mazu bērnu lieto īsus teikumus, žestus. Vēlāk sazinās ar garākiem teikumiem. Audzināšanā vissvarīgākā ir mīlestība un iecietība pret bērnu.

 

Mīts:

Nedzirdīgajiem bērniem ir īpaši jāmāca zīmju valoda.

Patiesība:

Nedzirdīgie bērni paši var iemācīties zīmju valodu. Bērniem daudz palīdz ģimene.

 

Mīts:

Nedzirdīgie bērni nespēj iemācīties runāt.

Patiesība:

Nedzirdīgie bērni spēj sarunāties. Runāšana ir atkarīga no dzirdes traucējuma smaguma. Bērniem palīdz dzirdes aparāti un palīgierīces.

 

Mīts:

Nedzirdīgs bērns nevar iegūt labu izglītību.

Patiesība:

Nedzirdīgs bērns iemācās arī rakstīt. Rakstu valoda palīdz bērnam mācīties  skolā.

 

Mīts:

Ar nedzirdīgiem bērniem var sazināties tikai ar zīmju valodu.

Patiesība:

Nedzirdīgie bērni lieto zīmju valodu ar citiem nedzirdīgajiem. Bet ar dzirdīgajiem viņi sazinās rakstiski vai runājot.

 

Mīts:

Nedzirdīgajiem ir grūti izpaust prieku vai dusmas.

Patiesība:

Nedzirdīgie izrāda savas jūtas tāpat kā dzirdīgie. Nedzirdīgie prieku vai dusmas izsaka ar sejas izteiksmi un žestiem.

 

 

Mīts:

Nedzirdīgie bērni drošāk jūtas starp nedzirdīgiem vienaudžiem.

Patiesība:

Bērni izvēlas draugus pēc kopīgām interesēm un cilvēka rakstura. Nedzirdīgie bērni draudzējas arī ar dzirdīgajiem bērniem.

 

 LAI NOKĻŪTU ATPAKAĻ, SPIED ŠEIT.