VIEGLI LASĪT. MĪTI UN PATIESĪBAS PAR NEDZIRDĪGIEM BĒRNIEM
Mīts:
Nedzirdīgs bērns dzīvo klusumā. Tāpēc nezina daudzas lietas par pasauli.
Patiesība:
Zīmju valoda ir pilnvērtīga valoda. Tā ļauj visu uzzināt un sazināties ar citiem.
Mīts:
Ģimenei ir grūti sazināties ar nedzirdīgu bērnu.
Patiesība:
Zīmju valoda palīdz bērniem un vecākiem sazināties. Vecāki sarunā ar mazu bērnu lieto īsus teikumus, žestus. Vēlāk sazinās ar garākiem teikumiem. Audzināšanā vissvarīgākā ir mīlestība un iecietība pret bērnu.
Mīts:
Nedzirdīgajiem bērniem ir īpaši jāmāca zīmju valoda.
Patiesība:
Nedzirdīgie bērni paši var iemācīties zīmju valodu. Bērniem daudz palīdz ģimene.
Mīts:
Nedzirdīgie bērni nespēj iemācīties runāt.
Patiesība:
Nedzirdīgie bērni spēj sarunāties. Runāšana ir atkarīga no dzirdes traucējuma smaguma. Bērniem palīdz dzirdes aparāti un palīgierīces.
Mīts:
Nedzirdīgs bērns nevar iegūt labu izglītību.
Patiesība:
Nedzirdīgs bērns iemācās arī rakstīt. Rakstu valoda palīdz bērnam mācīties skolā.
Mīts:
Ar nedzirdīgiem bērniem var sazināties tikai ar zīmju valodu.
Patiesība:
Nedzirdīgie bērni lieto zīmju valodu ar citiem nedzirdīgajiem. Bet ar dzirdīgajiem viņi sazinās rakstiski vai runājot.
Mīts:
Nedzirdīgajiem ir grūti izpaust prieku vai dusmas.
Patiesība:
Nedzirdīgie izrāda savas jūtas tāpat kā dzirdīgie. Nedzirdīgie prieku vai dusmas izsaka ar sejas izteiksmi un žestiem.
Mīts:
Nedzirdīgie bērni drošāk jūtas starp nedzirdīgiem vienaudžiem.
Patiesība:
Bērni izvēlas draugus pēc kopīgām interesēm un cilvēka rakstura. Nedzirdīgie bērni draudzējas arī ar dzirdīgajiem bērniem.
LAI NOKĻŪTU ATPAKAĻ, SPIED ŠEIT.