Šogad bija sarūpēta spilgta un daudzpusīga programma, lai kopā meklētu atbildes uz jautājumiem par bērniem no institūcijām, bērniem ar īpašām vajadzībām, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un uzklausītu līdzcilvēku dzīvesstāstus, kā arī ieklausītos ekspertu viedoklī un padomos, klausītos koncertu un skatītos improvizācijas teātra izrādi, kā arī, sadarbībā ar apvienību APEIRONS, mēģinātu iejusties cilvēka ar funkcionāliem traucējumiem ādā.
Diskusija “Vai attieksme veido attieksmi? Bērns no institūcijas.”
Šī ir diskusija par abpusēju cilvēcību, toleranci, uzmanību pret līdzcilvēkiem un par pieņemšanu. Sarunas mērķis ir rosināt uz pārdomām par savstarpēju komunikāciju un attieksmi gan no ārpusģimenē esošau bērnu (īpaši pusaudžu, kuri ir visvairāk un visilgāk institucionālā aprūpē esošie, jo šos “mežoņus” neviens savā ģimenē uzņemt negrib), gan no sabiedrības skatpunkta.
Diskusija “Kas palīdz palīdzot? Citi dara tā.”
Šinī diskusijā tika diskutēts par inovatīviem pakalpojumiem un inovācijām cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem un viņu ģimenes locekļu atbalstam.
Diskusija “Kādiem nolūkiem izmantojam diagnozi?”
Nesen Tukumā mira vīrietis, par kuru mediji un prokuratūra izplatīja informācija, kas atklāj datus par viņa psihiskās veselības stāvokli. Lai gan šajā gadījumā publiskotā informācija atspoguļota juridiski korekti, tomēr plašā sabiedrībā raisījās jautājums par to, kam un kādās situācijās šāda informācija par cilvēka psihisko stāvokli jāpublisko – cilvēkam pašam, ārstiem, policijai, sabiedrībai?
Diskusija “Vai laimīga dzīve ir iespējama visiem?”
Cik nozīmīga ir sabiedrības atvērtība, cik svarīga ir pašas bērna gatavība patstāvīgai dzīvei, cik daudz ģimene tam ir gatava? Vai pāraprūpēts bērns spēs uzsākt patstāvīgu dzīvi?
Diskusija “Psihiskās veselības diagnoze kā iespēja, nevis zaudējums”
Vai diagnozi uztvert tikai kā nepilnību, reizēm pat šķietamu, vai raudzītes uz to kā iespēju, nevis zaudējumu. Par to arī ir šī saruna.
Diskusija “Dzīve pēc 18”
Sarežģītais pārejas vecums jauniešiem ar invaliditāti. Sarunu festivālā LAMPA meklējām atbildes uz aktuālajiem jautājumiem: ar kādiem atbalsta mehānismiem un šķēršļiem jārēķinās invaliditātes noteikšanā; vai esošie funkcionēšanas ierobežojumu traucē dzīvot un iekļauties sabiedrībā; vai mainās līdzcilvēku attieksme, vai 18 gadus vecam bērnam ar invaliditāti šis vecums jau nozīmē pilngadību?
Diskusija “Vai laimīga dzīve ir iespējama visiem?”
Sarunu festivālā LAMPA tika diskutēts par cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem pašnoteikšanās un pašapziņas stiprināšanu, tika apspriesti labās prakses piemēri un dzīvesstāsti.
Atskats uz Labklājības minsitrijas un Veselības ministrijas kopīgi veidotajām diskusijām skatuvē “Iesaistes dārzs” festivālā Lampa 2021. gada augustā.
Atpakaļ uz sadaļu “Skaties”
*Dalība sarunu festivālā LAMPA ir finansēta no Labklājības ministrijas Eiropas Sociālā fonda projektā Nr. 10.1.2.0/18/TP/007 “Tehniskā palīdzība sabiedrības informēšanai labklājības jomā (2. kārta)”.
