Viegli Lasīt
LV EN
Patiesība vai Mīts?

Patiesība vai Mīts?

Daudzi cilvēkos vairāk saskata atšķirīgo un dzīvo stereotipu varā. Pienācis laiks tos lauzt un atklāt, ka tieši kopīgā mums visiem ir visvairāk. Aiz sabiedriska tēla, aiz profesijas, aiz statusa un arī aiz diagnozes pirmām kārtām stāv cilvēks.

 

 

stilizēts teksts - Mīti un patiesības par cilvēkiem ar garīga rakastura traucējumiem darbā

Dažas patiesības par cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem iekļaušanos darba vidē

Mīts: Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem ir pilnīgi nederīgi darbam!

Patiesība: Cilvēkiem ar dažādām garīga rakstura traucējumu izpausmēm piemīt spējas pilnībā vai daļēji iekļauties darba tirgū. Viņiem bieži padodas māksliniecisks un radošs darbs vai specifisku uzdevumu veikšana, piemēram, ilgstoša monotonu un vienkāršu darbību veikšana.

 

Mīts: Ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem nav iespējams normāli sazināties!

Patiesība: Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem var uzvesties dažādi, piemēram, draudzīgāk, bērnišķīgāk vai neatbilstoši savam vecumam vai situācijai. Ikdienas saziņa ir iespējama, zinot un pieņemot katra cilvēka paradumus un saziņas īpatnības.

 

Mīts: Darbinieks ar garīga rakstura traucējumiem darba devējam ir apgrūtinošs un neizdevīgs.

Patiesība: Galvenais kavēklis cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem nodarbināšanai ir darba adevēju zināšanu trūkums. Pastāv daudz dažādas iespējas darba devējam saņemt gan praktiskas konsultācijas un apmācības, gan finansiālo atbalstu.

 

Mīts: Cilvēka ar garīga rakstura traucējumiem nodarbināšana ir neprognozējama, saslimšana paredz ilgstošas un regulāras slimības lēkmes un ārstēšanos.

Patiesība: Daudzas saslimšanas izpausmes var samazināt, pielāgot darba apstākļos vai dzīves vidi. Tādejādi saslimšana neietekmē cilvēka darba spējas, un bieži vien kolēģi pat nenojauš par šāda veida saslimšanām,  piemēram, šizofrēniu vai depresiju.

 

Mīts: Cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem nepieciešams asistents.

Patiesība: Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, ja tiek nodrošināts nepieciešamais atbalsts, var mācīties un vieskmīgi iekļauties darba tirgū. Cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem dzīve sabiedrībā var atšķirties atkarībā no funkcionālo traucējumu smaguma. Cilvēks var būt pilnīgi patstāvīgs, strādāt algotu darbu, vai arī viņam var būt nepieciešams atbalsts.

Ilustrācija - cilvēku ar invalidītāti skaits Latvijā

 

Atzīmē tos foto, kas, tavuprāt, atbilst patiesībai par cilvēku ar garīga rakstura vai citiem funkcionāliem traucējumiem ikdienu, un noskaidro, vai tevi vada zināšanas vai mīti!

Ņem vērā, ka atbildēs tiek vērtēta tava reakcija uz visiem attēliem, arī patiesībai neatbilstošiem.
0 pareizas atbildes
Rezultātā ņemta vērā arī reakcija uz attēliem, kas, tavuprāt, nav atbilstoši.

Tavā izpratnē par līdzcilvēkiem ar garīga rakstura vai citiem funkcionālajiem traucējumiem vēl atrodams daudz mītu, kas liedz saskatīt, ka mums ir vairāk kopīgā, nevis atšķirīgā. Ieraugi aiz diagnozes cilvēku un uzzini vēl vairāk www.cilveksnevisdiagnoze.lv.
Rezultātā ņemta vērā arī reakcija uz attēliem, kas, tavuprāt, nav atbilstoši.

Tavas zināšanas par līdzcilvēkiem ar garīga rakstura vai citiem funkcionālajiem traucējumiem ir samērā labas, tomēr tu vēl ļaujies stereotipu spēkam. Lauz tos un uzzini vairāk www.cilveksnevisdiagnoze.lv.
Rezultātā ņemta vērā arī reakcija uz attēliem, kas, tavuprāt, nav atbilstoši.

Tevī mājo zināšanas un cilvēcība. Tu par līdzcilvēkiem ar garīga rakstura vai citiem funkcionālajiem traucējumiem zini daudz. Nekautrējies palīdzēt lauzt stereotipus arī sev apkārt esošajiem. Uzzini vairāk: www.cilveksnevisdiagnoze.lv.
Mīts
MĪTS Cilvēki ar garīga rakstura vai citiem funkcionālajiem traucējumiem ir agresīvi un var uzbrukt.
PATIESĪBA Šie cilvēki ir gluži tādi paši kā jebkurš no mums, tikai savas emocijas mēdz paust atšķirīgāk un neierastāk, kas var radīt iespaidu, ka tam sekos neadekvāta, agresīva rīcība.
Patiesība
MĪTS Cilvēki ar garīga rakstura vai citiem funkcionālajiem traucējumiem nav spējīgi veidot attiecības.
PATIESĪBA Šie cilvēki, kā jebkurš no mums, izjūt emocijas, mīlestību, ir spējīgi veidot romantiskas attiecības, izjust empātiju un draudzēties.
Mīts
MĪTS Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem visu laiku dzīvo savā iedomu pasaulē.
PATIESĪBA Šie cilvēki, gluži kā pārējie, apzinās realitāti un tās nosacījumus un tikai atsevišķos gadījumos zaudē saikni ar to.
Patiesība
MĪTS Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem nav spējīgi strādāt patstāvīgi vai būt daļa no komandas.
PATIESĪBA Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem ir spējīgi veikt plaša spektra uzdevumus atbilstoši savam zināšanu un profesionālo prasmju līmenim.
Patiesība
MĪTS Bērniem ar redzes vai dzirdes traucējumiem ir apgrūtinātas iespējas gūt izglītību.
PATIESĪBA Zīmju valoda, Braila raksts un mūsdienu tehnoloģiju risinājumi palīdz apgūt mācību vielu un iegūt izglītību ikvienam bērnam.
Patiesība
MĪTS Cilvēkiem ar šizofrēniju ir ierobežotas intelektuālās spējas.
PATIESĪBA Cilvēki ar šizofrēniju var būt ļoti apdāvināti – radoši izpausties mākslā un sniegt ieguldījumu zinātnes un citu jomu attīstībā.
Patiesība
MĪTS Cilvēki ar dzirdes traucējumiem dzīvo klusumā, un viņu iegūstamā informācija ir ļoti ierobežota.
PATIESĪBA Nedzirdīgie un vājdzirdīgie iepazīst pasauli un uztver informāciju, izmantojot zīmju un rakstu valodu un tā nodrošina pilnvērtīgu komunikāciju.
Patiesība
MĪTS Cilvēku ar garīga rakstura vai citiem funkcionāliem traucējumiem ikdiena krietni atšķiras no manas.
PATIESĪBA Liela daļa cilvēku ar garīga rakstura vai citiem funkcionālajiem traucējumiem rītu sāk ar kafiju, steidzas uz darbu, lasa e-pastus, dodas sportot un veic daudzus mums visiem kopīgus un labi pazīstamus ikdienas rituālus.
Patiesība
MĪTS Cilvēki ar dzirdes traucējumiem nevar izbaudīt mūziku un dejot.
PATIESĪBA Cilvēki ar dzirdes traucējumiem var sajust mūziku caur ritma vibrācijām un, piemēram, doties uz koncertu vai uz klubu izdejoties.
Mīts
MĪTS Cilvēku ar garīga rakstura vai citiem funkcionālajiem traucējumiem iespējas sportā ir ļoti ierobežotas. Viņi pārsvarā ir līdzjutēji un skatītāji.
PATIESĪBA Liela daļa cilvēku ar garīga rakstura vai citiem funkcionālajiem traucējumiem labprāt nodarbojas ar sportu, turklāt mūsu parasportisti ir sasnieguši augstus rezultātus paralimpiskajās spēlēs un ieguvuši starptautisku atzinību sporta spēlēs.
Patiesība
MĪTS Pusaudžiem ar garīga rakstura vai citiem funkcionāliem traucējumiem dzīves kvalitāte nav tik vispusīga, tādēļ viņus pārejas vecuma izaicinājumi neskar.
PATIESĪBA Pusaudžu gados, tāpat kā visi, arī bērni ar garīga rakstura vai citiem funkcionāliem traucējumiem gan piedzīvo jaunus izaicinājumus, gan atklāj jaunas iespējas. Vēlas izkratīt sirdi, ballēties, dumpoties, krāsoties u. c.
Patiesība
MĪTS Cilvēki ar garīga rakstura vai citiem funkcionāliem traucējumiem pārsvarā ir lielo publisko pasākumu skatītāji.
PATIESĪBA Cilvēki ar garīga rakstura vai citiem funkcionāliem traucējumiem labprāt dodas sabiedrībā un ar nedaudz rūpīgāku plānošanu ir daļa no mums visiem un valstij svarīgiem notikumiem, izbaudot arī, piem., Dziesmu svētku dalībnieku prieku.
Mīts
MĪTS Cilvēki ar autismu nevēlas komunicēt ar citiem cilvēkiem.
PATIESĪBA Cilvēki ar autismu vēlas sazināties ar apkārtējiem, taču jūtas neērti, jo nespēj pilnībā atpazīt mīmiku, žestus un ķermeņa valodu.
Patiesība
MĪTS Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem var veikt tikai elementārus citu uzraudzītus darbus. Viņu darbu un vaļasprieku loks ir ierobežots.
PATIESĪBA Kā jebkuram no mums, arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem piemīt dažādi talanti un dažāda spektra spējas. Garīga rakstura traucējumi nav šķērslis unikālām nodarbēm un hobijiem, piemēram, būvēt ērģeles, darbojoties ar smalkiem un asiem instrumentiem, veikt smalkus rasējumus, izpausties radoši.
Patiesība
MĪTS Cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem ir liegts ceļošanas prieks, vai arī viņi aprobežojas ar piemājas pastaigu.
PATIESĪBA Uzlabojoties infrastruktūrai, cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem var vadīt aktīvas brīvdienas kopā ar ģimeni gan tepat Latvijā, gan izbaudīt tālākus ceļojumus arī bez asistenta palīdzības.
Mīts
MĪTS Cilvēki ar redzes traucējumiem dzīvo tumsā un neapjauš apkārtējo pasauli.
PATIESĪBA Mēs visi apjaušam apkārtējo pasauli atšķirīgi, tikai vājredzīgie vai neredzīgie pasaules uztverei vairāk izmanto arī citas maņas – dzirdi, tausti, ožu.
LM ESf