Padomi saskarsmē ar cilvēkiem, kuriem ir GRT

Psihiski traucējumi ir slimības, kurām ir bioloģiski, psiholoģiski un sociāli cēloņi. Pat vēl vairāk – izpētīts, ka dažādu izpausmju un dažāda smaguma psihiskus traucējumus var piedzīvot katrs trešais Eiropas iedzīvotājs. Lielākā daļa šo traucējumu ir sekmīgi ārstējami. Ārstēšanas procesā, gluži tāpat kā jebkuru citu slimību gadījumā, vislabākie rezultāti sasniedzami, ja palīdzība tiek saņemta iespējami ātrāk un ja saslimušais saņem apkārtējo atbalstu un sapratni.

Cilvēkiem, kuri slimo ar kādu no psihiskām saslimšanām, ir svarīga drošības sajūta. Nereti cilvēki baidās ne tikai par savu fizisko drošību, bet arī par to, ka tiks kritizēti, nosodīti, izsmieti, atstumti un nepieņemti. Saskarsmē ar cilvēku, kuram ir psihiski traucējumi, īpaši svarīgi ir radīt sajūtu, ka mēs cilvēkam nenodarīsim ne fizisku, ne emocionālu kaitējumu. Cilvēks jūtas drošāk, ja saruna ar viņu notiek viņam saprotamā valodā, draudzīgā balss tonī, ievērojot abiem sarunu biedriem ērtu fizisku attālumu jeb saskarsmes telpu. Parasti attālums, kādā cilvēki jūtas ērti sarunājoties, ir izstieptas rokas attālums.

Lielai daļai cilvēku ar psihiskiem traucējumiem neapzināti ir iekšēja sajūta, ka viņi nav pietiekami mīlami vai vērtīgi. Svarīgi, lai saskarsmē ar cilvēku mēs parādām savu izpratni un līdzjūtību par situāciju – svarīga ir pieņemšana.

Svarīga ir arī uzslavēšana, jo liela daļa cilvēku, kas sirgst ar psihiskiem traucējumiem, iekšēji jūtas nevarīgi un bezspēcīgi. Nereti viņos mājo bezcerības sajūta. Svarīgi dot cerību, iedrošināt un uzslavēt.

Cilvēkiem ir vieglāk sarunāties un atvērties, ja viņi jūtas līdzvērtīgi sarunu partnerim, nevis pamācāmi, zemāki un kontrolējami. Sarunā nepieciešama cieņa un novērtējums. Cilvēkam jājūtas uzklausītam, ka viņam ir tiesības izvēlēties. Reizēm cieņu palīdz demonstrēt attieksme, ka mēs esam gatavi no otra cilvēka iemācīties.

PADOMI SASKARSMĒ AR CILVĒKIEM, KURIEM IR PSIHISKI TRAUCĒJUMI, KRĪZES SITUĀCIJĀS

Izvairieties no vispārīgām klišejiskām frāzēm. Šādi izteikumi cilvēkam, kuram ir psihiski traucējumi, var radīt vēl lielāku trauksmi.

Izvairieties no padomu došanas. Labāk būt iejūtīgam klausītājam, jo nelūgti padomi mazinās ticību paša spēkiem. Ja nepieciešams, ieteicams palīdzēt noorganizēt vizīti pie speciālista.

Izvairieties no nosodīšanas un kritizēšanas. Jāatceras, ka cilvēks ar psihiskiem traucējumiem pats var neapzināties notiekošo.

Ja parādās izmaiņas ikdienas ritmā, tostarp miega un apetītes traucējumi, izmaiņas domāšanā un emocijās, aiciniet cilvēku vērsties pie speciālista:

  • Runājiet par savām bažām attiecībā pret situāciju kopumā.
  • Iejūtīgi un atbalstoši norādiet uz ārējām uzvedības izpausmēm.
  • Ieklausieties, ko tuvinieks stāsta.
  • Izrādiet sapratni.
  • Jautājiet, vai viņš vērsīsies pēc palīdzības, un kāpēc nē, ja atbilde ir negatīva.
  • Mudiniet apmeklēt pašpalīdzības atbalsta grupu, ja tāda ir pieejama.

Lai arī vairumā gadījumu cilvēki ar GRT nav vardarbīgi vai agresīvi, reizēm murgu ideju vai halucināciju iespaidā cilvēks sajūt nepieciešamību “aizstāvēties” vai uzbrukt, īpaši šizofrēnijas gadījumā. Ja jūtaties apdraudēts, centieties ieņemt atrašanās vietu pa diagonāli no slimnieka, atstājot Jums abiem pieejamu izeju no telpas. Izvairieties no tieša acu kontakta, runājiet mierīgi, bet skaidri. Nestrīdieties, neprovocējiet, dodiet iespēju tuviniekam izteikties, izsakiet sapratni, līdzjūtību, mēģiniet rast ar tuvinieku kompromisu, pārliecināt, ka palīdzēsiet viņam. Ja neviena no iepriekš minētajām metodēm nedarbojas un neizdodas nomierināt tuvinieku, atstājiet telpu. Izteikti akūtas un bīstamas situācijas gadījumā izsauciet neatliekamo medicīnisko palīdzību un ziņojiet, ka tuvinieks ir agresīvs.