Kas ir FT?

KAS IR FUNKCIONĀLI TRAUCĒJUMI?

Funkcionālie traucējumi (FT) ir apgrūtināta spēja rūpēties par sevi vai veikt ikdienas darbības. Tie var būt, piemēram, redzes, dzirdes vai kustību traucējumi, augšanas, uzvedības, valodas attīstības vai fiziskās un garīgās attīstības traucējumi. FT var būt iedzimti vai iegūti skeleta, muskuļu, saistaudu vai ķirurģisku slimību vai dažādu traumu rezultātā.

FT var ietekmēt mājas soli un pašaprūpi, pārvietošanos, iekļaušanos darba tirgū un sabiedrībā. Taču, saņemot atbilstošu sabiedrības atbalstu un sociālos pakalpojumus, piemēram, pielāgotas infrastruktūras veidā, cilvēki ar FT var dzīvot pilnvērtīgu un patstāvīgu dzīvi – strādāt, nodarboties ar hobijiem un doties sabiedrībā.

PADOMI SASKARSMĒ AR CILVĒKIEM, KURIEM IR FT

Pirmais un būtiskākais ieteikums – esi tu pats. Cilvēks ar funkcionāliem traucējumiem (FT) tev pretī ir tāds pats kā jebkurš cits cilvēks – viņš novērtēs cieņpilnu, patiesu un līdzvērtīgu attieksmi.

Tomēr ir dažas nianses, kas jāņem vērā saskarsmē ar cilvēkiem ar FT atbilstoši traucējumu specifikai.

Piemēram, saskarsmē ar cilvēkiem ar kustību traucējumiem neaiztiec ratiņkrēslu, citas palīgierīces vai sarunu biedru, ja vien neesi saņēmis tādu lūgumu vai atļauju. Uzsākot sarunu, nostājies cilvēkam tieši pretī – tā, lai esi uzreiz redzams. Ievēro personīgās robežas – tās pārkāpjot, vari radīt nevajadzīgu trauksmes vai nedrošības sajūtu. Pirms steidzies palīdzēt, vienmēr pajautā, vai tava palīdzība ir nepieciešama.

Saskarsmē ar cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem acu kontakta izveidošana un uzturēšana visas sarunas laikā ir īpaši svarīga. Tāpat pārliecinies, vai apkārt nav pārāk trokšņains, vai gaisma nav pārāk spilgta, vai tava seja nav ēnā un mute ir labi saskatāma – lai tevi saprastu, cilvēks ar apgrūtinātu dzirdes funkciju tevis teikto lasīs no lūpām. Runā vienmērīgi, skaidrā dikcijā, nepārspīlējot ar mīmiku un žestiem. Ja sarunbiedrs lieto dzirdes aparātu, īpaši svarīgi nepacelt balsi, nerunāt vienlaikus vairākiem cilvēkiem un sarunas gaitā nemainīt attālumu – cilvēkam ar dzirdes traucējumiem tas var traucēt saprast sacīto. Ja nepieciešams, savu sakāmo atkārto vai pārfrāzē, savukārt, ja teikto nesaproti tu, nekautrējies pārjautāt. Ja nu saziņa galīgi nevedas, ķeries pie papīra un pildspalvas – iespējams, rakstīšana būs labāks risinājums.

Saskarsmē ar cilvēkiem ar redzes traucējumiem izvairies izmantot apzīmējumu “akls” – jēdzieniem “neredzīgs” un “vājredzīgs” ir atšķirīgas nozīmes.

Uzsākot sarunu, vispirms pārliecinies, vai apkārt nav pārāk spilgta gaisma, vai tava seja nav ēnā, pēc tam nosauc savu vārdu un iepazīstini ar sevi. Sarunu centies uzsākt tieši, nevis ar trešās personas starpniecību. Droši vari izmantot ikdienas valodu, tomēr izvērtējot situāciju un cenšoties piemeklēt pēc iespējas precīzākus un aprakstošākus vārdus (piemēram, durvis kreisajā pusē, meitene dzeltenajā kleitā u. tml.). Runā lēni, skaidri un vienmērīgi, nepārspīlējot ar žestiem. Ja sarunbiedrs atļauj, var izmantot arī pieskārienus. Noslēdzot sarunu vai aizejot, respektē sarunas biedru ar apgrūtinātu redzi un pasaki par savu nodomu laikus.

Esi pacietīgs un iejūtīgs – cilvēki ar kustību traucējumiem var reaģēt citādi, nekā gaidīts, vai viņiem var būt nepieciešams vairāk laika, lai atvērtos sarunai.